Pasīvo ēku standarts ir vadošais energoefektīvas būvniecības standarts pasaulē. Tā galvenās iezīmes ir kvalitāte, komforts un energoefektivitāte. Pasīvajās ēkās nepieciešams minimāls enerģijas daudzums, lai iekštelpas uzturētu patīkamā temperatūrā visu gadu, tādējādi padarot ierasti jaudīgās un sarežģītās apkures sistēmas nevajadzīgas pat aukstākajās ziemās. Sniedzot augstāku iekštelpu komfortu, pasīvo ēku standarts tajā pašā laikā pasargā arī ēkas konstrukciju.
Lai ēka varētu tikt uzskatīta par pasīvo ēku, tai jāatbilst šādiem kritērijiem (detalizētam izklāstam skatīt www.passivehouse.com):
| Siltumenerģijas patēriņš apkurei | Mazāks par 15 kWh/m2 gadā vai 10W/m2 siltumslodze |
| Dzesēšanas enerģijas patēriņš | Atbilst siltumenerģijas patēriņam + no klimata atkarīgai mitruma regulēšanai |
| Primārās enerģijas patēriņš | Mazāks par 120 kWh/m2 gadā visām mājsaimniecības iekārtām (apkure, dzesēšana, karstais ūdens, mājsaimniecības elektrība) |
| Gaisnecaurlaidība | Maksimums 0,6 gaisapmaiņas kārtas stundā pie 50 Pa spiediena (kas ēkā tiek pārbaudīts ar spiediena testu gan pārspiedienā, gan zemspiedienā) |
| Vasaras komforts | Visās dzīvojamajās telpās jābūt termālajam komfortam visa gada laikā, ne vairāk kā 10% laika pārkarstot virs 25 °C |
Projektēšana
Pasīvās ēkas tiek projektētas, optimizētas un pārbaudītas ar Pasīvo ēku projektēšanas programmu (PHPP)
Sertifikācijas priekšrocības
Lai gan pasīvai ēkai nav obligāti jābūt sertificētai, lai to varētu uzskatīt par pasīvu ēku, sertifikācija dod svarīgu un acīmredzamu kvalitātes pierādījumu.
Avots:
International Passive House Association, „Pasīvo ēku sertifikācijas kritēriji”, iPHA[online] [http://www.passivehouse-international.org/index.php?page_id=150]
