Ievads par priekšgājēju reģioniem un iespējām

Daži reģioni un pašvaldības veicina pasīvo ēku zema enerģijas patēriņa principus un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, un sasniedz šos standartus plašā mērogā, pateicoties mērķtiecīgai politikai, tiesību aktiem, stimuliem un atbalstam. Neskatoties uz šo valstu ļoti dažādo sociālo un politisko raksturu, Frankfurte, Hannovere, Brisele un Tirole piedāvā lieliskus piemērus.

Hannoveres pilsēta

Hannoveres veiksmes stāsts sākās jau 1998. gadā ar pabeigtu rindu māju pasīvo ēku standartā Hannoveres jaunajā Kronsbergas rajonā, kas būvēts priekš EXPO 2000. Tajā pašā laikā ar pašvaldības enerģijas piegādātāja Enercity Stadtwerke Hannover AG un Hannoveres pilsētas domes atbalstu tika izveidots reģionālais klimata aizsardzības fonds proKlima. Fonds piešķir vairāk nekā 3 miljonus eiro gadā subsīdijās, konsultācijās un kvalitātes nodrošināšanā pasīvajām ēkām gan jaunbūvēm, gan atjaunotām vai pārbūvētām ēkām, kas izmanto atjaunojamo enerģiju. Šis inovatīvais finansēšanas mehānisms tiek uzturēts ar Hannoveres pilsētas un izvēlētu kaimiņu pilsētu atbalstu, ko veido 0,05 centi par katru kilovatstundu kā nodokļa sastāvdaļa patērētāju gāzes rēķinam un Enercity Stadtwerke, kas daļu no savas peļņas iegulda fondā. Šī fonda ietekme uz vietējo ekonomiku ir ievērojama – par katru eiro, kas iztērēts subsīdijās, aptuveni 12,70 EUR nonāk atpakaļ reģionā.

Var īpaši izcelt Zero:e park projektu, kura izveidi atbalstīja fonds. Šis gandrīz neitrāla oglekļa balansa Hannover-Wettbergen rajons ietver 300 pasīvo ēku dzīvojamās vienības, kas izmanto saules siltumenerģiju. Tiek plānots izmantot arī hidroenerģiju. Tiek izmantota sekmīga pieeja, kas nodrošina to, ka potenciālie ēku īpašnieki var iegādāties zemi šajā rajonā tikai ar nosacījumu, ka viņi būvēs ēku atbilstoši pasīvo ēku standartam.

Brisele

Atšķirībā no Hannoveres ilgās vēstures un pieredzes ar energoefektivitāti un pasīvajām ēkām, Brisele ir piedzīvojusi straujas pārmaiņas, kļūstot no pilnīgi neaktīva par priekšgājēju reģionu mazāk nekā desmit gados. Kopš 2014. gada Beļģijā ir tikušas uzbūvētas vai atjaunotas vairāk nekā viens miljons kvadrātmetru pasīvo ēku, īpaši Briselē, ietverot vienģimenes ēkas, daudzdzīvokļu mājas, birojus, bērnudārzus un skolas. Tūkstošiem būvniecības profesionāļu, ēku iedzīvotāju un lietotāju visā Beļģijā ir jutuši pasīvo ēku ietekmi.

Briselē Priekšzīmīga ēku programma, kas pazīstama kā BATEX, popularizē pasīvo ēku standartu kā vēlamo zemas enerģijas ēku risinājumu. Programma, izmantojot virkni pasīvo ēku projektu konkursus, ir piešķīrusi subsīdijas dzīvojamām ēkām un plašam lokam gan sabiedrisko, gan komerciālo ēku. BATEX, kas darbojās no 2007. līdz 2014. gadam, tika papildināta ar apmācībām, atbalstu un ieinteresēto pušu iesaistīšanu, kas kopumā diezgan ātri padarīja pasīvās ēkas par plaši pazīstamām. 2015. gada janvārī pasīvās ēkas kļuva par daļu no oficiālā būvniecības regulējuma, padarot to par standartu visām jaunbūvēm un atjaunotām ēkām. Pasīvo ēku ieviešana Briselē jau ir iedvesmojusi daudzus citus reģionus un pašvaldības visā Eiropā un Amerikā.

Bahnstadt Heidelbergā

Vēl viens spilgts piemērs tālredzīgai plānošanai ir Heidelberga Vācijā, jaunais pilsētas rajons – Bahnstadt. Bahnstadt strauji kļūst par augsti novērtētu ilgtspējīgas pilsētplānošanas piemēru, un tas tika apbalvots ar 2014. gada pasīvo ēku balvu (Passive House Award) reģionu kategorijā (Passive House Regions). Tas tika izveidots bijušo noliktavu rajonā, galu galā teritorija nodrošina mājokļus 5500 cilvēkiem, kā arī biroja telpas 7000 darbiniekiem.

Heidelbergas pilsēta padarīja pasīvo ēku standartu par obligātu visā Bahnstadt rajonā, padarot to par vienu no lielākajiem pasīvo ēku rajoniem visā pasaulē. 116 hektāru lielais rajons ietver studentu pilsētiņu, birojus, mazumtirdzniecības un rūpniecības uzņēmumus, atpūtas un izklaides vietas, mājokļus un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanas uzņēmumus; tas parāda cik plaši piemērojams ir pasīvo ēku standarts. Rajonā ir centralizēts siltumapgādes tīkls, kas pieslēgts šķeldas koģenerācijas stacijai. Kopumā šis rajons ir nulles patēriņa gada oglekļa emisiju ziņā – visas apkures un elektroenerģijas vajadzības tiek piegādātas, izmantojot tikai atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunattīstītais rajons tirgū saņēma tik lielu atsaucību, ka otrā celtniecības fāze tika paātrināta par diviem gadiem. Publiskās un privātās investīcijas līdz 2022. gadam tiek lēstas 2 miljardu eiro apjomā. Heidelbergas pilsēta piedāvā arī subsīdijas, lai atbalstītu ļoti zemas enerģijas projektus reģionā, piemēram, piešķirot 50 EUR par kvadrātmetru dzīvojamās platības pasīvajām ēkām –kopumā līdz 5000 EUR uz dzīvojamo vienību.

Frankfurte pie Mainas, Vācija

2007. gadā Frankfurtes pilsētas dome apņēmās ieviest energoefektīvu ēku būvniecību, izmantojot pasīvo ēku standartu, ietverot to Pasīvo ēku likumā (Passive House Act), kas paredz, ka visām ēkām, ko būvē pašvaldība, vai kas paredzētas pašvaldības vajadzībām, tostarp pašvaldības mājokļu asociācijas, jāatbilst pasīvo ēku standartam. Šis likums arī aicina izmantot atjaunojamo enerģiju publisko ēku jaunbūvēs, kas tieši saskan ar pašvaldības stratēģiju, kas paredz, ka pilsēta no 2050. gada pilnībā izmantos tikai atjaunojamos enerģijas resursus. Šādas perspektīvi domājošas politikas rezultātā 2014. gadā Frankfurtē bija vairāk nekā 100 000 m² dzīvojamās platības, kas atbilst pasīvo ēku standartam.

Tiroles reģions, Austrija

Tiroles veiksmes stāsts aizsākās 2002. gadā, kad Austrija ratificēja Kioto protokolu. Uz tā pamata katra no deviņām federālajām zemēm izstrādāja savu klimata aizsardzības stratēģiju. Tirole nostiprināja pasīvās ēkas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu savā klimata aizsardzības stratēģijā, izmantojot pievilcīgas mājokļu subsīdijas un veicinot pasīvo ēku atpazīstamību. Virzienu noteica arī liela mēroga pasīvo ēku projekti. Reģionālā sociālo mājokļu biedrība Neue Heimat Tirol radījusi tipveida projektus, kas nodrošina kvalitatīvus pasīvo ēku standartam atbilstošus mājokļus iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni. Piemēram, Lodenareal Insbrukā ietver 354 dzīvokļus, kas ir būvēti atbilstoši pasīvo ēku standartam un aprīkoti ar saules kolektoriem un koksnes granulu katlu – atjaunojamās enerģijas avotiem.

Avots: Passive House Institute (2015), „Gandrīz nulles enerģijas ēkas. Pašvaldības rāda piemēru”, PHI