Gandrīz nulles enerģijas ēku ieviešana Eiropas pilsētās ir bijis viens no galvenajiem PassREg projekta mērķiem. Projekta ietvaros tika veicināta informācijas apmaiņa starp partneriem no dažādām Eiropas valstīm ar mērķi paātrināt zināšanu apgūšanas, kā arī informācijas tālāknodošanas procesus. Projekta mērķis ir bijis samazināt siltumnīcas gāzu emisiju daudzumu, kā arī palīdzēt vietējām pašvaldībām radīt nozīmīgu ietaupījumu, tādējādi atvieglojot to budžeta slogu.
Nosakot vietējos energoefektivitātes un klimata aizsardzības mērķus, vietējām pašvaldībām nevajadzētu sevi ierobežot, cenšoties īstenot tikai nacionālā mērogā noteiktās prasības. Pašvaldības bieži var veidot pašas savus plānus ar daudz ambiciozākiem mērķiem. Tieši pilsētas un pašvaldības ir tās, kas pēdējo gadu laikā ir spēlējušas noteicošo lomu enerģijas efektivitātes veicināšanas jautājumā. Tādi reģioni kā Hannovere, Heidelberga un Frankfurte jau ir īstenojuši daudz gandrīz nulles enerģijas ēku projektu, pielietojot pasīvo ēku standartu apvienojumā ar atjaunojamo enerģiju.
10 zemāk aprakstītie pasākumi ir pierādījuši sevi praksē kā ļoti nozīmīgi, cenšoties veicināt energoefektivitāti būvniecības sektorā. Neskatoties uz to, jāņem vērā, ka vietējie apstākļi ietekmēs katru gadījumu citādi, tāpēc šeit minētos nosacījumus pašvaldības var izmantot kā vadlīnijas gadījumos, kad tās vēlas ilgtspējīgi samazināt enerģijas patēriņu. Tā rezultātā pilsētas un kopienas var radīt ne vien nozīmīgu ieguldījumu klimata aizsardzībā, bet arī samazināt ekspluatācijas izmaksas un pasargāt sevi no enerģijas cenu kāpuma nākotnē.
10 pasākumi efektīvai klimata aizsardzībai būvniecības sektorā
- Lai ilgtspējīgi samazinātu enerģijas patēriņu, pilsētas un kopienas var noteikt, ka jaunās pilsētai vai vietējai pašvaldībai piederošās ēkas var tikt būvētas tikai atbilstoši pasīvo ēku standartam. Papildus kā prasību var noteikt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. To var veicināt, īstenojot ēku atjaunošanas projektus ar pasīvo ēku komponentiem.
- Klimata aizsardzības centienu ietvaros pašvaldības var noteikt, ka vietējai pašvaldībai piederošā zeme var tikt pārdota tikai ar nosacījumu, ka uz tās plānotā būvniecība notiks atbilstoši pasīvo ēku standartam, integrējot atjaunojamās enerģijas izmantošanu, un attiecībā uz esošām mājām, ka to atjaunošana notiks, izmantojot pasīvo ēku komponentus. Īpaši ieteicama ir skiču projektu pārbaude, izmantojot Pasīvo ēku projektēšanas programmu (PHPP).
- Vietējām pašvaldībām, veidojot klimata izmaiņu prasībām pielāgotus teritoriju plānus, jāņem vērā tādi būtiski elementi kā topogrāfiskā situācija, orientācija attiecībā pret sauli, valdošā vēja virziens, kā arī kompaktums un noēnojums. Šos punktus var papildināt ar atbilstošām ēku inženiertehniskajām sistēmām.
- Sociālo mājokļu uzņēmumi var dot ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanā, būvējot jaunās ēkas atbilstoši pasīvo ēku standartam un atjaunojot savu esošo nekustamā īpašuma fondu, izmantojot pasīvo ēku komponentus, vienlaicīgi pakāpeniski pārejot uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
- Pašvaldības var iedrošināt iedzīvotājus līdzdarboties klimata aizsardzības centienos, uzsākot finansiālās stimulēšanas programmas ieguldījumiem energoefektīvos projektos. Privātmāju īpašnieki šādā veidā būs vairāk motivēti būvēt ēkas atbilstoši pasīvo ēku standartam, kā arī atjaunot esošās ēkas, izmantojot pasīvo ēku komponentus. Tāpat būtu jāveicina stimuli, kas paredzēti atjaunojamās enerģijas izmantošanai.
- Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas nepieciešamā standarta prasības, pilsētas un vietējās pašvaldības var ieviest kvalitātes kontroli galvenajos projekta pagrieziena punktos. Vēlamajā gadījumā tai ir jāietver saskaņotā projekta pārbaude, projekta detalizācijas pārbaude, pirmā tikšanās būvlaukumā, kad ierīkotas ēkas norobežojošās konstrukcijas, otrā tikšanās būvlaukumā, kad pabeigta ēkas blīvumu veidojošā slāņa ierīkošana, apsekošana pēc ēkas pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā un neatkarīga pasīvās ēkas sertifikācija.
- Lai veicinātu apņemšanos sekmēt energoefektivitāti plašākā reģionālā līmenī, vietējās pašvaldības var attīstīt, atbalstīt un īstenot klimata neitrālus pilsētu reģionus kā izmēģinājuma projektus, kas ir balstīti uz pasīvo ēku standartu ar atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
- Vietējās pašvaldības var veicināt plašāka atbalsta aktivitātes priekš ieinteresētajām pusēm, tai skaitā uzņēmējiem, arhitektiem, ražotājiem, vietējo pašvaldību plānošanas departamentiem, ēku īpašniekiem, iemītniekiem u.c. Tie var būt informatīvi pasākumi un apmācību kursi, lai palīdzētu nozarei apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai izstrādātu projektus, būvētu un pareizi lietotu pasīvās ēkas. Pirms būvatļauju izsniegšanas investoriem pilsētas vai pašvaldības varētu piedāvāt papildus konsultācijas.
- Pilsētas un pašvaldības var samazināt savu enerģijas patēriņu pat vēl vairāk, izstrādājot informācijas kampaņas un/vai finansiālus stimulus, mudinot mājsaimniecības neefektīvās iekārtas aizvietot ar modernām un energotaupīgām iekārtām un tehniskajām sistēmām.
- Lai palielinātu visu šo energoefektivitātes pasākumu mērķtiecīgu ietekmi, ir lietderīgi iekļaut informāciju par pasīvo ēku būvniecību, izmantojot atjaunojamās enerģiju, pašvaldības sabiedrisko attiecību stratēģijā. Piemēri par ēkām, kur enerģijas patēriņš tiek uzskaitīts un ir publiski pieejams, var būt ļoti motivējoši.
PassREg projekts atbalstīja šādu pasākumu īstenošanu un tajā pašā laikā radīja projekta īstenošanā iesaistītajiem partneriem platformu informācijas apmaiņai. Galvenais projekta mērķis bija veicināt izpratni par pieaugošo energoefektivitātes pasākumu nozīmi vietējā mērogā, iekļaujot lēmumu pieņēmējus vietējās pašvaldībās. Ir cerība, ka PassREg projekta ietvaros uzsāktais radīs paliekošu iespaidu enerģijas patēriņa samazināšanai būvniecības sektorā visā Eiropā un pēc projekta šāds attīstības virziens veiksmīgi turpināsies.
Avots: Passive House Institute (2015), „Gandrīz nulles enerģijas ēkas. Pašvaldības rāda piemēru”, PHI
