40 % no tiešā enerģijas patēriņa un 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju rada dzīvojamās ēkas, biroji, veikali un citas ēkas. Eiropas ēku fonda energoefektivitātes uzlabošana ir būtiska ne vien lai sasniegtu ES 2020. gada mērķus, bet arī lai sasniegtu ilgāka termiņa mērķus saistībā ar klimata stratēģiju, kas noteikta ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadam.

Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti  ir galvenais ES līmeņa likumdošanas instruments Eiropas ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Šīs direktīvas pamatelements, jo īpaši, lai sasniegtu minētos ilgāka termiņa mērķus, ir prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Direktīvas 9. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis „nodrošina, ka:
(a) līdz 2020. gada 31. decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas; un
(b) pēc 2018. gada 31. decembra jaunās ēkas, kurās atrodas valsts iestādes un kuru īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz nulles enerģijas ēkas”.

Balstoties uz  Direktīvā  2010/31/ES noteiktajām prasībām par ēku energosertifikāciju un „gandrīz nulles enerģijas ēkām”, Latvijā ir stājies spēkā:

Ēku energoefektivitātes likums (no 2013.gada 9. janvāra), tā mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informēt sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu. Likums definē terminu “gandrīz nulles enerģijas ēka – paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas”.

Saskaņā ar likuma 15. punktu ēku energoefektivitātes vispārējo pārraudzību un koordināciju veic Ekonomikas ministrija, ministrijas veicamie uzdevumi NZEB jomā:

4) veic pasākumus, kas veicina ēku renovāciju un zema vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību;

5) veic pasākumus, lai lietotājiem tiktu sniegti ieteikumi attiecībā uz apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi un to efektivitātes uzlabošanu.

Uz Ēku energoefektivitātes likuma pamata izdotie tiesību akti:

Ministru kabineta noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju” (Rīgā 2013.gada 9. jūlijā (prot. Nr.39 39.§), kas nosaka ēku energosertifikācijas klasifikācijas  sistēmu un prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām:

Ēku energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām:

A klase – atbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām;

B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh/m2 gadā;

C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 50 kWh/m2 gadā;

D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 60 kWh/m2 gadā;

E klase – atbilst ēkas tipam atbilstošam vidējam patēriņam;

F klase – atbilst normatīvajos aktos dzīvojamo māju apsaimniekošanas jomā noteiktajam pieļaujamajam enerģijas patēriņa līmenim;

Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

  • enerģijas patēriņš apkures vajadzībām sastāda ne vairāk kā 30 kWh uz 1 kvadrātmetru gadā, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
  • kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz 1 kvadrātmetru gadā;
  • ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:
    • nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;
    • vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;
  • ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.

Ministru kabineta noteikumi Nr.382 “Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā” (Rīgā, 2013.gada 9.jūlijā prot. Nr.39 32.§), kas nosaka neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību.

Ministru kabineta noteikumi Nr.348 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode” (Rīgā, 2013.gada 25.jūnijā prot. Nr.36 27.§) nosaka ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi, ko lieto sastādot bilanci ēkas līmenī, nosaka ēkas energoefektivitātes novērtējumā iekļaujamās ēkas inženiertehniskās sistēmas, novērtējuma robežas un veidus.

2013. gadā pieņemtie likumi un noteikumi NZEB un energoefektivitātes jomā nenosaka un nesasniedz Pasīvām ēkām noteiktos standartus, tomēr veido likumdošanas bāzi turpmākajiem pasākumiem. Latvijā definētais maksimālais NZEB enerģijas patēriņš apkures nodrošināšanai ir 30 kWh/m2 gadā, kas ir 2 reizes lielāks nekā pasīvo ēku standarts – 15 kWh/m2 gadā.

Nepieciešams valsts atbalsts un ieinteresētība esošās situācijas monitoringā saistībā ar enerģijas patēriņu ēkās, gan kā uzskaite patērētajai enerģijai ēkas apkures nodrošināšanai, izmērīta kWh/m2 gadā, gan kā ogļskābās gāzes emisijas  – kg CO2/m2 gadā.