Eiropas ēku atjaunošanas kampaņa Renovate Europe

Renovate Europe kampaņu uzsāka EuroACE (Eiropas Uzņēmumu Alianse Energoefektīvo māju jomā). Tas ir aicinājums izveidot vērienīgu rīcības plānu, kā trīskāršot gada ES ēku renovācijas rādītāju, no tagadējā rādītāja 1% līdz 3% līdz 2020. gadam un nodrošināt, ka šo renovāciju kopējais rezultāts noved līdz ēku enerģijas patēriņa samazinājumam par 80% līdz 2050. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Renovate Europe ir risinājumu neitrāla, tā atzīst, ka katrai ēkai ir savas īpašas iezīmes, tādējādi nostādņu veidotāji var likt uzsvaru uz sasniedzamo rezultātu nevis īpašām tehnoloģijām. Uzņēmumi un asociācijas atbalsta šīs kampaņas īstenošanu un vēlas palīdzēt nacionāla un Eiropas mēroga politikas veidotājiem īstenot šo kampaņu Renovate Europe. Mums jāstrādā kopā, lai izveidotu vietējās darbavietas, samazinātu Eiropas CO2 izmešu apjomu, kā arī nodrošinātu, ka mums ir pēc iespējas mazāks risks ciest no ārvalstu enerģijas satricinājumiem.

Kādēļ renovēt Eiropas ēkas?

Eiropai renovācija ir nepieciešama TAGAD… vairāk nekā jebkad agrāk. Nesenās dabas katastrofas, kā arī nestabilitāte enerģijas tirgū ir izcēlusi sarežģījumus saistībā ar enerģijas patēriņu un piegādēm. Mums nepieciešama pieejama, droša un nekaitīga enerģija, lai mūsu ekonomikas varētu augt, un mūsu iedzīvotāju labklājība uzlabotos. Ēkas sastāda 40% no Eiropas enerģijas patēriņa. Tādēļ jābūt konkrētai un vērienīgai darbībai, lai risinātu šo nevajadzīgo enerģijas patēriņu ES ēkās, būtu jābūt absolūtai prioritātei Eiropas Enerģijas Nostādnē. Enerģijas patēriņa samazināšanai ir potenciāls ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, tajā pašā laikā padarot viņu mājokļus komfortablus; tam ir potenciāls izveidot 2 miljonus jaunu darbavietu un bruģēt ceļu uz ilgtspējīgu izaugsmi; enerģijas patēriņa samazinājumam ir potenciāls ietaupīt 4 miljonu barelu ārvalstu naftas ekvivalentu gadā.

Par energoefektivitāti ēkās nav divu domu!

Energoefektīva Eiropas esošo ēku renovācija ietaupīs 32% no kopējā primārās enerģijas daudzuma, kas tiek patērēts Eiropā. Šis ietaupījums ir ekvivalents Eiropas ogļu un atomenerģijas sektoru jauktajam kopējam enerģijas saražotajam daudzumam jeb 4 miljonu barelu ārvalstu naftas gadā. [1] Tomēr Eiropas esošās ēkas tikai 1,2% gadījumu ir renovētas un aptuveni 0,1% nojauktas jebkurā no minētajiem gadiem. Pat ja 1,2% no ēkām, kas tiek renovētas, tiktu sasniegti augstākie energoefektivitātes standarti, Eiropas Savienība nesasniegtu 20% enerģijas ietaupījumu mērķus līdz 2020. gadam. Patiesībā, tas vien atsevišķi nenodrošinātu gandrīz nekādus enerģijas ietaupījumus ēkās. Enerģijas ietaupījumu mērķu neizpildīšana nozīmētu muguru pagriešanu jaunām darbavietām, patērētāju un mazo uzņēmēju naudas ietaupījumiem, kā arī noraidītu pieejamu, pārbaudītu tehnoloģiju izmantošanu, lai efektīvi samazinātu oglekļa izmešus. Eiropas valdībām jāpieņem pareizais lēmums nākotnei un jāizvēlas energoefektīva ēku renovācija kā celmlauzis vērienīgai enerģijas programmai. Kā mēs varam samazināt enerģijas patēriņu Eiropā?

Kompleksa un energoefektīva renovācija

Ēku renovācijas apjomu palielināšana un energoefektīva pieeja ir pats rentablākais, ātrākais un uzskaitāms veids kā krasi samazināt enerģijas patēriņu, tajā pašā laikā radot jaunas darbavietas veicinot ekonomikas atgūšanos caur celtniecības procesa atjaunināšanu. Eiropai nepieciešams renovēt 3% no tās ēkām katru gadu nākamos 40 gadus, lai sasniegtu tās 2020. gada un 2050. gada enerģijas, oglekļa dioksīda emisiju un ekonomiskos mērķus. ES stratēģija par plašu kompleksās un energoefektīvās renovācijas veikšanu (samazinot enerģijas patēriņu vidēji 6 reizes, kas atbilst 84% uzlabojumam, salīdzinot pašreizējiem efektivitātes rezultātiem) esošajās ēkās ir nepieciešama, lai veicinātu šo potenciālu. Kas ir nepieciešams?

  • Pirmkārt, kad notiek renovācija, jāizmanto visas pieejamās enerģijas taupīšanas tehnoloģijas. Šī kompleksā un energoefektīvā renovācija var sasniegt samazinājumu enerģijas patēriņā starp 60% līdz 90% lielākajai daļai Eiropas ēku.
  • Otrkārt, ikgadējam Eiropas renovēto ēku apjomam jātiek paaugstinātam līdz 3% līdz 2020. gadam. Ar nelokāmo politisko ieguldījumu šajā laika periodā energoefektīvā industrija to var nodrošināt.

Darbības soli pa solim, lai sasniegtu progresu

  • Paaugstināt ikgadējo renovācijas apjomu esošajām ēkām līdz 3% līdz 2020. gadam
  • Uzlabot energoefektivitāti esošajās ēkās vidēji par 80% salīdzinot ar pašreizējo energoefektivitātes līmeni
  • Ieteikt efektīvus risinājumus galvenajām problēmām – piemēram, finansēm, apmācībām utt.
  • ES prasība energoefektīvi renovēt 3% publiskā sektora ēkas ik gadu
  • Pabeigt visu ES ēku energoefektīvo renovāciju līdz 2050. gadam
  • Noteikt ambiciozus starpposma mērķus 2020. un 2040. gadam
  • Izveidot rīcības plānu, lai sasniegtu šos mērķus saskaņā ar vietējām, reģionālajām un nacionālajām vajadzībām

Eiropas valdībām ir unikāla iespēja palīdzēt risināt šo izaicinājumu, kas parādās vienu reizi veselas paaudzes laikā. Bet, lai panāktu labāku, gaišāku enerģijas nākotni, Eiropas valdībām jāuzgriež mugura pagātnes nostādnēm un jāvada savus pilsoņus pa tīro progresa taku. Atbalstiet kampaņu, lai sasniegtu vispārējo samazinājumu ēku enerģijas patēriņā par 80% līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņi.

Avots: http://www.renovate-europe.eu

Avots:
PassREg-Solutions Open Source, „Eiropas ēku atjaunošanas kampaņa”,  PassREg SOS [online][ http://passregsos.passiv.de/wiki/Renovate_Europe_campaign]