Lai kāds arī būtu klimats vai ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pasīvā ēka uztur komfortablu temperatūru visa gada laikā, tam patērējot minimālu enerģijas daudzumu. Šīs ēkas izmanto sauli un siltuma atgūšanu, padarot ierasti jaudīgās un sarežģītās apkures sistēmas nevajadzīgas pat aukstākajās ziemās. Vasarā pasīvās ēkas no pārkaršanas sargā tādi pasīvi dzesēšanas paņēmieni kā stratēģiski novietoti noēnošanas elementi. Lai arī kā, Pasīvās ēkas augstās kvalitātes siltumizolācija nodrošina komfortablu iekštelpu temperatūru, kur un kad vien tā nepieciešama.

Ilgtspēja

Pasīvā ēka patērē tikai desmito daļu parastas ēkās apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas – tas nozīmē 90% ietaupījumu! Ja pasīvās ēkas apkurei nepieciešamo enerģiju izsaka apkures degvielas vienībās, tā patērē mazāk kā 1,5 litrus uz kvadrātmetru. Šī koncepcija lieliska darbojas arī siltā klimatā, kur parastām ēkām nepieciešama aktīva mehāniskā dzesēšana vasarā, kamēr pasīvās ēkas var iztikt bez tās. Tā kā enerģijas ietaupījumi nozīmē arī kaitīgo izmešu samazinājumu, pasīvā ēka ir ilgtspējīga alternatīva parastai būvniecībai.

Pasīvām ēkām nav nepieciešamas ierastā izmēra apkures un dzesēšanas iekārtas, tāpēc nauda, kas parasti tām tiktu tērēta, var tikt novirzīta labākiem logiem, biezākai siltumizolācijai un ventilācijas sistēmai – pasīvo ēku standarta firmas zīmēm.

1991. gadā uzceltajā pirmajā pasīvajā ēkā Darmštatē, Vācijā veiktie mērījumi parāda, ka pat tad, kad āra gaisa temperatūra nokrītas līdz -14 °C, iekštelpu temperatūra paliek stabili virs 20 °C bez tradicionālo apkures sistēmu lietošanas. Apkures vajadzība izrādījās tik maza, ka 20m2 telpu varētu apsildīt ar divām 75W kvēlspuldzēm.

Ņemot vērā mūsu planētas izsīkstošās neatjaunojamo resursu rezerves un pie tā pieskaitot pasīvās ēkas ilgtermiņa enerģijas ietaupījumus, kļūst skaidrs, ka pasīvā ēka ir lielisks ieguldījums gan Jūsu naudas makam, gan mūsu klimatam.

Pieejamība

Pasīvās ēkas ne tikai ietaupa naudu ilgtermiņā, it īpaši ņemot vērā arvien pieaugošās enerģijas izmaksas, bet bieži ir arī ekonomiski izdevīgs risinājums jau no būvniecības sākuma. Ieguldījums, kas nepieciešams pasīvo ēku standarta augstākās kvalitātes būvelementiem, tiek atsvērts, atsakoties no dārgām apkures un dzesēšanas iekārtām. Daudzās valstīs arvien vairāk pieejams kļūst finansiālais atbalsts, kas padara pasīvo ēku būvniecību vēl iespējamāku.

Pasīvās ēkas pašā sākumā tomēr maksā vairāk nekā to tradicionālās līdzinieces. Būvējot pasīvo ēku Vācijā, vidēji tiks tērēts par aptuveni 8% vairāk, un šis skaitlis visticamāk ir augstāks valstīs, kur pasīvo ēku būvelementi nav tik viegli pieejami. Tomēr cenas šajās valstīs kritīsies, palielinoties pasīvajām ēkām piemērotu būvelementu īpatsvaram tirgū. Daudzās valstīs pieejamais finansiālais atbalsts pasīvajām ēkām vēl vairāk samazina izmaksas. Raugoties no šāda viedokļa, būvēt Pasīvo ēku ir lētāk nekā tradicionālo ēku.

Droši jautājiet savām reģionālajām un nacionālajām iestādēm informāciju par atbalstu Pasīvo ēku celtniecībai jūsu atrašanās vietā!

Komforts

Var jau būt, ka pasīvo ēku zināmākā iezīme ir to izteikti zemās izmaksas par enerģijas patēriņu, bet patiesībā to sniegtais komforts ir tas, ko iedzīvotāji novērtē visvairāk. Izteikti labi siltumizolētas ēkas norobežojošās konstrukcijas, kā arī logi ar trīskāršo stiklojumu un izolētu rāmi, nodrošina vēlamo termālo komfortu iekštelpās. Tas nozīmē, ka grīda un visas iekštelpu sienas saglabā konstantu, patīkamu virsmas temperatūrā.

Pasīvajai ēkai pievadītais svaigais gaiss tiek uzsildīts pirms tas nokļūst dzīvojamajās telpās. Augstas efektivitātes ventilācija ar siltuma atgūšanu spēj pārnest vairāk kā 75% siltuma no sasmakušā izplūdes gaisa uz svaigo pieplūdes gaisu. Šādā veidā dienā, kad ārā ir 0°C, no 20°C silta izplūdes gaisa var iegūt 16°C siltu pieplūdes gaisu bez aktīvas sildīšanas. Kad ārā ir pārāk karsti, siltais āra gaiss var tikt atdzesēts līdzīgā veidā.

Ventilācijas sistēma pasīvajā ēkā rada nevainojamu iekštelpu gaisa kvalitāti, nodrošinot nepārtrauktu svaigā gaisa pieplūdi. Gaiss pasīvajās ēkās nekad nekļūst smags un sasmacis, kā tas notiek parastās ēkās, ja telpas netiek vēdinātas, atverot logus. Pasīvās ēkas ventilācijas sistēmas nodrošina no sārņiem un putekļiem brīvu svaigo gaisu, kas palielina komfortu visiem, jo īpaši cilvēkiem ar alerģijām vai elpceļu problēmām.

Patīkamā iekštelpu temperatūra un augstas kvalitātes ventilācija novērš mitruma uzkrāšanos un pieliek punktu gan kondensātam ap logu rāmjiem, gan pelējuma riskam.

Daudzpusība

Ar 40 tūkstošiem uzceltu pasīvo ēku, no kurām 20 tūkstoši ir Vācijā vien, pasīvo ēku standarts kļūst aizvien populārāks. Tas pieaug ne tikai pateicoties pasīvo ēku augstajiem kvalitātes un komforta standartiem, bet arī pateicoties tā iespējai tikt pielāgotam apstākļiem.

Tā kā pasīvo ēku standarts attiecas uz kvalitāti, tas nenosaka specifisku būvniecības metodi. Arhitekti var izvēlēties, vai projektēt pasīvās ēkas monolītajā konstrukcijā, ar koka karkasu vai kompozītmateriāliem. Pat gatavu ēku ražotāji piedāvā pasīvo ēku variantus. Daudzpusīgais pasīvo ēku standarts tiek aizvien vairāk izmantots arī rekonstrukcijās, turklāt arī tādās sabiedriskajās ēkās kā skolas, biroju ēkas, rūpnīcas un viesnīcas. Tā kā pasīvās ēkas koncepcija ir balstīta uz fizikāliem principiem, katra ēka var būt un tai vajadzētu būt adaptētai tās specifiskajam klimatam.

Avots:
International Passive House Association, „Pasīvā ēka – ilgtspējīga, pieejama, ērta, daudzpusīga”,  iPHA[online] [http://www.passivehouse-international.org/index.php?page_id=79&level1_id=78]