Kopsavilkums

2004. gadā aizsākās projekts „Ēku siltināšana enerģijas taupīšanai”. Šī projekta laikā pašvaldībām un dzīvokļu īpašnieku biedrībām bija iespēja saņemt kredītus ar izdevīgiem nosacījumiem kompleksai ēku siltināšanai. Ēku renovācijas projekts tika radīts sadarbojoties Vācijas Vides, Dabas Aizsardzības un Kodoldrošības ministrijai, Vācijas attīstības bankai „Kreditanstalt für Wiederaufbau” (KfW), Latvijas Vides ministrijai, Vides Investīciju Fondam un AS Hipotēku bankai. Projekta realizācijai kopumā bija atvēlēti 5 milijoni eiro. Pirmajā konkursa kārtā aizņēmumam tika pieteikti 127 projekti, no kuriem Hipotēku bankas speciālisti atlasīja 47 projektus nākamajai projekta kārtai. Diemžēl daudzi pretendenti gatavošanās procesā atteicās no tālākas projekta īstenošanas. Galvenie iemesli, kas kavēja kredītu iegūšanu un projektu veiksmīgu realizāciju, bija:

  • Grūtības panākt 75% dzīvokļu īpašnieku piekrišanu projektam, kas ir priekšnoteikums, pretendējot uz kredītiem bez hipotēkas;
  • Grūtības organizēt kredīta iegūšanai nepieciešamo sadarbību dzīvokļu īpašnieku dažādo labklājības līmeņu dēļ;
  • Projekta ietvaros bija paredzēta kompleksā ēku renovācija, kas nesagādā tehniskas grūtības, tomēr prasa vairāk finansiālo līdzekļu.

Kompleksā ēku renovācija ietver logu nomaiņu un ārsienu, pagraba griestu un augšējā stāva pārseguma siltumizolāciju. Ne visi dzīvokļu īpašnieki bija gatavi kredītu uzliktajām saistībām, kas izrietēja no projekta nosacījumiem. Līdz 2004./2005. gada apkures sezonai tika pabeigtas 5 ēku renovācijas, un pēc tam tika analizēti šajā apkures sezonā savāktie dati par rezultātiem. Nākamajā gadā tika pabeigtas vēl divu ēku renovācijas. Projekta ietvaros Vides Investīciju Fonds nodrošināja sekojošo:

  • Konsultācijas pašvaldību pārstāvjiem par finansējuma iespējām;
  • Informatīvas aktivitātes projekta popularizēšanai;
  • Atbalsts pašvaldībām projekta realizācijas laikā, piemēram, materiālu iegūšanā un rekonstrukcijas laikā;
  • Iekštelpu vides uzlabojumu novērojumi pabeigtajos projektos kredīta atmaksas laikā;
  • Projekta „Ēku siltināšana enerģijas taupīšanai” laikā tika sagatavots kompaktdisks ar visas nepieciešamās informācijas kopsavilkumu par ēku renovācijas tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem. Disks ietvēra arī visus informatīvos materiālus un tika izplatīts semināru laikā. http://www.lvif.gov.lv/?object_id=420

Ievads

Novērojumu atskaite aplūko piecus projektus, kas tika pabeigti 2004. gadā, kā arī divus nākamajā gadā realizētos projektus. Šīs atskaites mērķis ir analizēt iegūtos rezultātus un informēt par konkrētu projektu pamatotu enerģijas taupīšanas potenciālu mājokļu sektorā. Realizētie projekti atrodas 4 Latvijas rajonos – Rīgā, Saldū (Brocēnos), Liepājā un Limbažos (Salacgrīvā). Rīgas un Salacgrīvas gadījumos īpašnieki ir dzīvokļu īpašnieku asociācijas, savukārt Brocēnu un Liepājas gadījumos – pašvaldības.

PPP_picture1

 

 

 

 

 

 

 

 

1. attēls – Projektu atrašanās vietas.

Novērojumu atskaiti sagatavoja Latvijas Vides Investīciju Fonds ciešā sadarbībā ar projekta ēku īpašniekiem, kuri nodrošināja informāciju par sasniegtajiem rezultātiem un renovācijas laikā paveikto.

Metodes

Pabeigtu projektu novērojumos tika apskatīti CO2 izmeši, siltumenerģijas patēriņš, energoresursu patēriņš un izmaksas par siltumenerģiju.

  • CO2 izmešu samazinājuma aprēķini ir balstīti uz noteicošo koeficientu KCO2.
Kurināmais Tilpummasa, t/m3 Masa 1000m3, t KCO2
Dabas gāze 0,73 0,73 0,199t CO2/MWh
Koksnes granulas 0,35 0,35 0,849
  1. tabula – CO2 izmešu noteikšanas koeficients

CO2 izmešu daudzums granulām tika aprēķināts, izmantojot sekojošo formulu:
B * KCO2 = t/a; t/m, kur B ir kurināmā patēriņš (t) gadā, mēnesī utt.

Dabas gāzei CO2 izmešu daudzums tika aprēķināts šādi:
Saražotā siltumenerģija (MWh) * 0.199 = t/a; t/m

  • Dati par katras ēkas siltumenerģijas patēriņu tika apkopoti no ēkās uzstādītiem siltuma skaitītājiem, un to pieejamību nodrošināja attiecīgo projekta ēku īpašnieki.
  • Gāzes patēriņa aprēķiniem tika izmantoti sekojoši dati no Rīgas un Liepājas projektiem: apkures katla efektivitāte – 94%; siltuma zudumi siltuma sadales tīklā – 15%; zema siltuma sadedze dabasgāzei – 9,3 MWh/1000m3.

Granulu patēriņa aprēķiniem Brocēnu projektos tika izmantoti SIA „Brocēnu siltuma” dati – lai saražotu 1 MWh siltumenerģijas, nepieciešami 1,5 m3 (jeb 0,525t) granulu (apkures katla efektivitāte – 94%, siltuma zudumi sadales tīklos – 14,4%).

Granulu patēriņa aprēķiniem Salacgrīvā tika izmantoti vietējās katla mājas dati – lai saražotu 1 MWh siltumenerģijas, nepieciešami 1,65 m3 (jeb 0,576t) granulu (apkures katla efektivitāte – 70%, siltuma zudumi sadales tīklos – 3%).

Vidējās mēneša temperatūras ir iegūtas no Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteroloģijas centra. (Vācijas Vides, Dabas Aizsardzības un Kodoldrošības ministrija, Vides Aizsardzības un Reģionālās Attīstības ministrija, Latvijas Vides Investīciju fonds: „PROJEKTA „Ēku sektora energoefektivitātes iniciatīva” NOVĒROJUMU ATSKAITE PAR 2011/2012. GADA APKURES SEZONU, Rīga, 2012-33.lpp – 4lpp)

Projektu apraksts

Kopā 2004.gadā tika pabeigti 5 projekti un 2005.gadā – 2 projekti, kas arī tiek analizēti novērojumu atskaitē:

  • 1 projekts Rīgā – Cēsu iela 5,
  • 4 projekti Brocēnos – Skolas ielā 21 un 23, Lielcieceres ielā 34 un 36,
  • 1 projekts Liepājā – Ganību ielā 135/141,
  • 1 projekts Salacgrīvā – Tirgus ielā 3.

PPP_picture2PPP_picture3

Pirms un pēc projekta, Cēsu iela 5, Rīga

PPP_picture4 PPP_picture5

Siltināšanas laikā un pēc pabeigšanas, Skolas iela 21, Brocēni

PPP_picture6 PPP_picture7

Siltināšanas laikā un pēc pabeigšanas, Skolas iela 34, Brocēni

PPP_picture8 PPP_picture9

Pēc ēkas siltināšanas, Ganību iela 135/141, Liepāja

PPP_picture10 PPP_picture11

Siltināšanas laikā un pēc pabeigšanas, Tirgus iela 3, Salacgrīva

Par projekta rezultātiem

Vācijas-Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta „Energoefektīva dzīvojamo ēku modernizācija” ietvaros 2004. un 2005. gada laikā no energoefektivitātes viedokļa tika modernizētas 7 dzīvojamās ēkas ar kopumā 463 dzīvokļiem. Ieguldītie līdzekļi sasniedza 1,6 miljonus eiro, kas nozīmē aptuveni 3500 eiro katram dzīvoklim. Pirmajā apkures sezonā pēc modernizācijas CO2 emisijas, siltumenerģijas patēriņš un siltumenerģijas izmaksas samazinājās par 40%.

Vācijas Vides, Dabas aizsardzības un Kodoldrošības ministrija projektu atbalstīja ar procentu subsīdijām un neatmaksājamām dotācijām būvniecības izmaksām aptuveni  580 000 eiro apmērā. Tā instruēja KfW banku grupu darīt pieejamus pazemināto procentu likmju kredītus caur Latvijas Hipotēku banku. Piedāvājums palīdzēt ar energoefektīvu modernizāciju Latvijas dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un pašvaldību vidū tika uzņemts ar lielu interesi. Par spīti pozitīvajai reakcijai uz projekta tehniskajiem un finansiālajiem aspektiem, tikai trešdaļa sākotnēji piedāvāto līdzekļu tika likti lietā Latvijas mājokļu sektora pamatapstākļu dēļ. Modernizācijas koncepcija ietvēra plašu klāstu ar obligātiem tehniskiem pasākumiem. Bija paredzēts, ka gaidītie lielie enerģijas un siltumenerģijas izmaksu ietaupījumi, kā arī zemās procentu likmes, pārliecinās dzīvokļu īpašniekus piekrist tehniskajiem nosacījumiem. Bija nepieciešama vismaz 75% iedzīvotāju piekrišana. Daudzos projektos šis procentuālais pārsvars netika sasniegts. Mājokļu pārvaldes juridiskās un institucionālās struktūras satur būtiskus šķēršļus modernizācijas procesu veikšanai:

  1. Mājokļu pārvaldniekiem, finansiālajām institūcijām un pašvaldībām trūkst pieredzes modernizācijas projektu plānošanā un īstenošanā.
  2. Juridiskas neskaidrības lēmumu pieņemšanas procesos un mājokļu īpašnieku asociāciju pienākumos, it īpaši dalītu īpašumtiesību gadījumos.
  3. Grūtības sniegt padomus un iepazīstināt ar palīdzības mehānismu priekšrocībām, kas ļautu sasniegt nepieciešamo piekrišanu kredīta ieguvei.
  4. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kas nevar atļauties kredīta uzlikto papildu finansiālo nastu.
  5. Iedzīvotāji, kas nevēlas lielāko finansiālo nastu, kas rezultētos no obligātajiem tehniskajiem pasākumiem, lai sasniegtu augstāko enerģijas ietaupījumu.
  6. Problēmas kredītu saņemšanā un nodrošināšanā.

Veiksmīgi realizētās vides aizsardzības pilotprojekta energoefektīvās renovācijas apstiprina koncepcijas efektivitāti un parāda tās praktiskā pielietojuma potenciālu. Bez tam lielais pieteikto projektu skaits, kuri nevarēja tikt īstenoti, norādīja uz vājajiem punktiem Latvijas mājokļu sektorā. Izvēlētā pieeja un sastaptie šķēršļi iespējo risinājumu meklēšanu tālākai mājokļu sektora pamatapstākļu uzlabošani, lai esošo ēku modernizācija būtu iespējama lielākā mērogā.

Ēku nolaistais stāvoklis, milzīgais enerģijas patēriņš laikā, kad enerģijas cenas tikai turpina strauji augt, un augstās emisijas, ko tas ietver, nemaz nerunājot par „klimatu” šajos dzīvokļos, ir gana svarīgi iemesli nākotnē pastiprināt centienus palielināt ēku energoefektivitāti.

Ieteikumi īsumā

  1. Latvijas likumdošanas iestādēm pārskatīt un adaptēt juridiskos pamatnosacījumus ēku energoefektīvai modernizācijai, it īpaši, ja runa ir par dalītām īpašumtiesībām un lemšanas procesiem.
  2. Latvijas valdībai plaši finansiāli atbalstīt ēku energoefektīvu modernizāciju, it īpaši piedāvājot finansiālu palīdzību iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.
  3. Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda (ERAF) līdzekļu izmantošana, lai līdzfinansētu valsts atbalstu ēku energoefektīvai modernizācijai.
  4. Iedrošināt pašu dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas modernizēt savas ēkas, sadarbojoties ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un mājokļu īpašnieku biedrībām.
  5. Stiprināt institucionālās struktūras ar adekvātiem finansiālajiem līdzekļiem, darbiniekiem, tehnisko aprīkojumu un atbilstošiem kredītu saņemšanas pamatnosacījumiem.
  6. Aktīva informācijas un sabiedrisko attiecību politika, kas vērsta uz attiecīgo mērķa grupu. (3)(Bundesministerium fur Umwelt, Naturschmutz und Reaktorsicherheit (BMU): “Energy-related modernisation of residential buildings in Latvia”, August 2010, 123p, – 113p.)

Vides aizsardzības pilotprojekta rezultātu kopsavilkums

Pēc pirmo piecu renovācijas projektu pabeigšanas 2004./2005. gada apkures sezonā tika panākts 308 tonnu CO2 samazinājums. Vislielākais CO2 emisiju samazinājums – 533 tonnas –  tika sasniegts 2006./2007. gada apkures sezonā, kad bija pabeigti visi 7 projekti. Nākamās apkures sezonas bija izteikti aukstākas nekā iepriekšējās, tāpēc CO2 emisiju samazinājums kritās, īpaši aukstajā 2011./2012. gada ziemā sasniedzot vien 429 tonnas. Tomēr, kā redzams grafikā, arī tas ir ievērojams  CO2 ietaupījums.

PPP_picture121. grafiks – CO2 emisiju samazinājums tonnās

Kopējie enerģijas patēriņa samazinājumi pirmajā apkures sezonā bija 771 MWh, bet pēc visu projektu pabeigšanas tie pieauga līdz 1428 MWh 2006./2007.gada apkures sezonā. Sekojošās aukstās ziemas rezultējās nedaudz lielākā enerģijas patēriņā nekā iepriekš, ar novērojumu laikā vājāko rezultātu 1034 MWh samazinājumu 2009./2010.gada apkures sezonā. Savukārt pēc tam enerģijas ietaupījumi atkal pieauga. Caurmērā pozitīvo enerģijas patēriņa samazinājuma tendenci var aplūkot 2. grafikā.

PPP_picture132. grafiks – Siltumenerģijas patēriņa samazinājums, MWh

Piecu apkures sezonu laikā siltuma saražošanai nepieciešamo enerģijas resursu patēriņa samazinājums sasniedza:

~335 000 m3 dabasgāzes,
~3701t kokskaidu granulu.

Par spīti faktam, ka 2005./2006.gada ziema bija aukstāka nekā iepriekšējā, enerģijas patēriņa samazinājums tika sasniegts. Acīmredzami, iedzīvotāji izmantoja iespēju mainīt patēriņu atbilstoši savām vajadzībām. Oktobris un novembris šajā apkures sezonā bija siltāks nekā pirms tam. Siltākā apkures sezona bija 2006./2007.gadā, tāpēc tajā visi indikatori rāda ievērojamus uzlabojumus. Arī nākamā apkures sezona bija silta, tāpēc enerģijas patēriņš samazinājās. Savukārt 2008./2009.gada apkures sezonā novērojamas vien nelielas izmaiņas, lai gan gada aukstākais mēnesis, februāris, bija ievērojami aukstāks nekā iepriekšējos gados. Nākamajās divās apkures sezonās enerģijas patēriņa samazinājums bija zemāks, atgriežoties 2004./2005.gada līmenī, jo gan toreiz, gan attiecīgajās divās apkures sezonās bija ārkārtīgi garas un aukstas ziemas.

Visos projektos pēc renovācijas tika sasniegts plānotais enerģijas patēriņš 70 kWh/m2, izņemot ēku Tirgus ielā 3, kurā netika nosiltināti augšējā stāva un pagraba pārsegumi, rezultējoties 116,8 kWh/ m2 enerģijas patēriņā. Ir redzams, ka veikt pilnīgu siltināšanu ir ārkārtīgi svarīgi, lai renovācija būtu efektīva. Vēl zemāks specifiskais siltumenerģijas patēriņš nekā plānots tika sasniegts 2011./2012.gada apkures sezonā, kad tas visām ēkām bija zem 53 kWh/m2. Jau atkal izņēmums bija nepilnīgi nosiltinātā ēka Tirgus ielā 3, kurā siltumenerģijas patēriņš bija 112,86 kWh/m2.

Gandrīz visos projektos ar siltumu saistītās izmaksas tika ievērojami samazinātas – no 11% līdz 50% dažādos projektos, tomēr salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonas izmaksām par m2 2007./2008.gadā tās paaugstinājās. Tirgus ielā 3 izmaksas par m2 palielinājās par 8% tāpēc ka arī kopējās izmaksas par siltumu paaugstinājās, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu. Nākamajā apkures sezonā izmaksas pieauga par vidēji 15% un par 17% apkures sezonā pēc tam. Toties Liepājā un Rīgā siltumenerģijas izmaksas samazinājās par attiecīgi 13% un 43%. 2010./2011.gada apkures sezonās izmaksas palielinājās gandrīz visos projektos, ko var izskaidrot ar vispārēju siltumenerģijas cenu pieaugumu Latvijā. (5) (Federal Ministry for the Environment, Nature Protection and Nuclear Safety of Germany, Ministry of Environmental Protection and Regional Development, Latvian Environmental Investment fund: ” PROJECT “Initiative for energy efficiency in the housing sector” MONITORING REPORT HEATING SEASON 2011/2012, Riga, 2012-33p., -33p.)

Piezīme: Izpētes dati ņemti no Latvijas Vides Investīciju Fonda ikgadējās atskaites – PROJEKTA „Mājokļu sekotors enerģoefektivitātes iniciatīva” NOVĒROJUMU ATSKAITE, APKURES SEZONA 2012./2013.

Avots:
PassREg-Solutions Open Source, „PPP (publiskās un privātās partnerības) piemērs Latvijā”,  PassREg SOS [online] [http://passregsos.passiv.de/wiki/KfW_project_in_Aspiring_region_Latvia]