Vispārīgie jautājumi
Pasīvās ēkas
Vai dažādiem klimatiem ir dažādi pasīvo ēku standarti?
Vienalga Sibīrijā vai Spānijā, viena no pasīvo ēku standarta priekšrocībām ir tā pastāvība (skatīt Pasīvo ēku kritērijus):
- Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ≤ 15 kWh/(m²gadā) VAI maksimālā apkures slodze uz dzīvojamās platības kvadrātmetru ≤ 10 W/m²
- Īpatnējais telpu dzesēšanas enerģijas patēriņš ≤ 15 kWh/(m²gadā)
- Pārkaršanas biežums (iekštelpu temperatūra ir lielāka nekā 25°C) ≤ 10%
- Blīvuma pārbaudes rezultāts n50 ≤ 0.6 gaisa izmaiņas/h
- Kopējais primārās enerģijas patēriņš ≤ 120 kWh/(m²gadā)
Iepriekšminētie kritēriji ir funkcionāli un balstīti uz spēju apsildīt ēku tikai ar pieplūdes gaisu. Tie nav atkarīgi no klimata. Tā vietā katras pasīvās ēkas projektam jābūt pielāgotam konkrētajam klimatam, kurā tā tiks būvēta, kas nozīmē, ka šos kritērijus dažreiz var būt vienkāršāk vai sarežģītāk izpildīt. Pasīvajai ēkai Sibīrijā, piemēram, visticamāk būtu nepieciešama labāka siltumizolācija nekā pasīvajai ēkai Spānijā.
Vai pasīvo ēku standarts ir piemērojams tikai privātmājām?
Nē, pasīvā ēka ir ļoti daudzpusīga koncepcija, kas var veidot pamatu jebkāda ēkas veida projektēšanai. Skolas, bankas, dzīvokļu un biroju ēkas ir tikai daži no pasīvo ēku sertificēto ēku piemēriem. Aplūkojiet gan dzīvojamo, gan nedzīvojamo pasīvo ēku sertifikācijas kritērijus. Lai iegūtu plašāku informāciju par pasīvo ēku sertificētajiem ēku projektiem, apmeklējiet pasīvo ēku datubāzi!
Vai tiešām ēka var saglabāt siltumu bez klasiskās apsildes vai dzesēšanas sistēmas?
Vēlreiz, sertificētās pasīvās ēkas ir pierādījušas, ka ir iespējams uzbūvēt ēkas, kurām nepieciešams tik maz enerģijas, ka klasiskās apsildes un dzesēšanas sistēmas tiek uzskatītas par nevajadzīgām. Aukstajā laikā caur ventilācijas sistēmu ienākošajam svaigajam gaisam pievienotais nelielais siltuma daudzums ir pietiekams, lai uzturētu pasīvajā ēkā komfortablu temperatūru. Siltajā laikā parasti pietiek ar stratēģisku aizēnojumu un pietiekamu vēdināšanu, lai uzturētu pasīvo ēku komfortabli vēsu. Siltajos, mitrajos klimata reģionos tomēr var būt nepieciešama ļoti neliela apjoma gaisa dzesēšana. Mērījumi pasīvo ēku mājokļos ir pierādījuši, ka pasīvās ēkas uztur enerģijas patēriņu vienmērīgi un paredzami zemus: paredzētais patēriņš labi saskan ar vidējo patieso patēriņu, pat pieļaujot plašu iedzīvotāju dzīvesveidu un ieradumu dažādību.
Kā lai es zinu, ka uzņēmums, kas piedāvā pasīvo ēku būvniecību, ir uzticams?
Uzņēmumam ar ticamu pasīvo ēku pieredzi vajadzētu būt spējīgam uzrādīt ka viņu darbinieki ir Pasīvo ēku institūta Sertificēti pasīvo ēku projektētāji/konsultanti vai amatnieki vai ka viņi ir būvējuši Pasīvo ēku institūta sertificētas pasīvās ēkas (ņemiet vērā, ka projekti, kas uzskaitīti pasīvo ēku datubāzē, kas ne vienmēr ir sertificēti, arī iziet pamata ticamības pārbaudi). Plašākai informācijai par sertifikāciju, apmeklējiet vietni. Visas sertificētās pasīvās ēkas ir ar sertifikācijas dokumentiem, kurus uzņēmumam jāspēj uzrādīt par pagātnes projektiem. Ja uzņēmumam nav nekā no iepriekš minētā, tam vismaz jāspēj uzrādīt PHPP verifikācijas lapu (pasīvo ēku projektēšanas programma) par bijušajiem projektiem. Tad šai verifikācijas lapai jāparāda, ka ēka atbilst pasīvo ēku kritērijam.
Vai tad pasīvās ēkas nav dārgas?
Pasīvās ēkas ne tikai ietaupa līdzekļus ilgtermiņā, īpaši ņemot vērā pieaugošās enerģijas izmaksas, bet arī ir pārsteidzoši pieejamas cenas ziņā. Ieguldījumi augstākas kvalitātes būvniecības komponentēs, kuras pieprasa pasīvās ēkas standarts, samazinās, atsakoties no dārgajām apsildes un dzesēšanas iekārtām. Daudzās valstīs pieaugoši pieejamais finansiālais atbalsts padara pasīvās ēkas vēl ekonomiski izdevīgākas.
Pasīvās ēkas avansā izmaksā vairāk nekā to klasiskie līdzinieki. Vidēji cilvēks būvējot pasīvo ēku Vācijā rēķinās, ka iztērēs par aptuveni 8% vairāk, un šī cenu atšķirība visticamāk ir vēl lielāka valstīs, kur pasīvo ēku komponentes nav pieejamas gatavas. Tā kā pasīvajām ēkām piemēroto komponentu skaits tirgū pieaug, tad cenas šajās valstīs samazināsies. Finansiālais atbalsts pasīvajām ēkām, kāds tas pašlaik ir pieejams vairākās valstīs, turpmāk samazinās to izmaksas. Skatoties no šāda skatupunkta, pasīvās ēkas būvniecība var būt pat izdevīgāka ilgtermiņā, nekā klasiskās ēkas būvniecība.
Jautājiet reģionālai vai starptautiskajai institūcijai par pasīvo ēku atbalsta programmām jūsu reģionā.
Vai pasīvajā ēkā var atvērt logus?
Pasīvās ēkas iedzīvotāji logus var atvērt, kad vien viņi vēlas. Tomēr pasīvās ēkas priekšrocība ir tāda, ka viņiem to nevajadzēs darīt. Pasīvā ēka pastāvīgi tiek apgādāta ar svaigu gaisu, izmantojot ventilācijas sistēmu, kas dara daudz vērtīgāku darbu, pastāvīgi pievadot svaigu gaisu, nekā vienkārša logu atvēršana jebkad varētu. Tam ir priekšrocības: atšķirībā no vienkāršas logu atvēršanas, smalko daļiņu filtri ventilācijas sistēmā aizsargā no netīrumiem un ziedputekšņiem – ideāli tiem, kuri cieš no alerģijām un elpceļu slimībām. Iekštelpu gaisa kvalitāte vienmēr ir izcila, pat tad, kad iedzīvotāji ir prom un/vai logi netiek atvērti. Protams, kā jau visām ēkām, ja logi tiek atvērti uz ilgāku laiku, kad ārā ir ekstrēma gaisa temperatūra, iekštelpu temperatūra arī tiks ietekmēta, un enerģijas patēriņš apkurei pieaugs.
Cilvēki bieži izsaka atrunas saistībā ar ventilācijas sistēmas nepieciešamību: vai pastāv problēmas ar baktērijām, troksni un caurvēja sajūtu?
Ventilācijas sistēma pasīvajā ēkā ir svaiga gaisa apgādes sistēma, nevis gaisa kondicionēšanas sistēma, kas veic iekštelpu gaisa recirkulāciju. Baktēriju vairošanās ir tikai slikti uzturētu ventilācijas sistēmu problēma. Ventilatoru un vārstu trokšņi, kas rodas no ventilācijas sistēmas, ir gandrīz pilnībā novērsti, izmantojot skaņas kontroles līdzekļus, piemēram, stiprinājumi ar novērstu vibrāciju pārnešanu, lēnu gaisa kustības ātrumu un klusinātājiem. Difuzori pievada ienākošo gaisu gar griestiem, kur tas vienmērīgi sadalās pa visu telpu, ātrumā, kurš ir gandrīz nesajūtams.
Kā pasīvās ēkas konstrukcija novērš mitruma bojājumus?
Pasīvajās ēkās blīvās konstrukcijas un biezā siltumizolācija uztur vienmērīgu iekštelpu temperatūru, kas ir aptuveni 20°C (atkarībā no lietotāja vēlmēm), tādējādi novēršot kondensāta veidošanos un pelējuma rašanos. Blīvā konstrukcija novērš arī noplūdes, caur kurām mitrais gaiss varētu iekļūt ēkas konstrukcijās.
Vai pasīvā ēka nav sarežģīta augsto tehnoloģiju ēka?
Nepavisam! Vairāk par visu pasīvās ēkas izmanto augstākas kvalitātes to pašu ēkas koncepciju un komponentu versijas, kuras tiek izmantotas klasiskajās ēkās. Ventilācijas sistēma, kura nav visās klasiskajās ēkās, ir lietotājam draudzīga un vienkārši lietojama, ar mazāk vadības nekā parastam televizoram. Pasīvo ēku tehnoloģija ir tik vienkārša, ka nav vajadzības noalgot kādu, lai veiktu ikgadējās gaisa filtra nomaiņas – Jūs to varat izdarīt pats.
Izglītība
Kāda ir atšķirība starp pasīvo ēku projektētāju un pasīvo ēku konsultantu?
Starpība starp Pasīvās ēkas institūta sertificētiem projektētājiem un konsultantiem ir atkarīga no pieredzes. Projektētāji nāk no ļoti nozīmīgām jomām un viņiem jāpierāda savas zināšanas, ar izglītības dokumentiem utt., lai iegūtu projektētāja marķējumu. Noklikšķiniet šeit, lai iegūtu tipiskāko profesiju sarakstu. Turpretī, konsultanti var būt ar jebkuras jomas pieredzi.
Kā es varu kļūt par starptautiski atzītu sertificētu pasīvo ēku projektētāju?
Kopš pasīvo ēku projektētāju shēmas attīstības 2006. gadā, aptuveni 1500 profesionāļu ir ieguvuši starptautisku apzīmējumu ‘’Sertificēts pasīvo ēku projektētājs’’ vienā no diviem veidiem: noliekot starptautisko pasīvo ēku projektētāju eksāmenu kādā no eksaminācijas institūcijām visā pasaulē vai, pat labāk, iesniedzot pārskatu, kurā dokumentēta pasīvās ēkas būvniecību, kuru plānojis kandidāts un sertificējis PHI akreditēts pasīvo ēku sertificētājs. Apskatiet Passive House Latvija izglītības sadaļu, lai iegūtu plašāku informāciju.
Kas ir CEPH Kurss?
Kursu pasniedzēji visā pasaulē var izvēlēties izmantot jebkādus materiālus pēc saviem ieskatiem, sagatavojot savus studentus starptautiskajam pasīvo ēku projektētāju eksāmenam, un patiešām, tie, kuri vēlas kārtot eksāmenu, var sagatavoties eksāmenam arī pašmācības ceļā. Ieinteresētajiem kursu pasniedzējiem arī PHI piedāvā pasīvās ēkas projektēšanas kursu materiālus, kas pieejami daudzās valodās. Šie materiāli ir balstīti uz CEPH kursu materiāliem, kuri tika izveidoti ES finansēta projekta ietvaros, ar to pašu nosaukumu iesaistot vairākus partnerus.
Vai visas PHI akreditētās eksaminācijas institūcijas piedāvā tos pašus kursus, un kā es varu zināt, kuri kursi piedāvā visaugstāko apmācību kvalitāti?
Ne visi kursu pasniedzēji, kas atzīmēti kā tādi, piedāvā vienādus kursus vai kursu materiālus, lai sagatavotu savus studentus pasīvās ēkas projektētāja eksāmenam. Visiem pasīvo ēku projektētāju kursiem, kas izmanto PHI materiālus, pamatojoties uz oriģinālajiem CEPH kursu materiāliem (skatīt augstāk), tomēr vajadzētu atbilst vienam formātam. Kursu pasniedzēji, kas izmanto šos materiālus, var pievienot vairāk informācijas un pielāgot nodarbību specializāciju, lai tiktu ņemti vērā vietējie apstākļi, piemēram, būvniecības metodes un tradīcijas, klimatiskie apstākļi, kā arī tiesību akti. Lai gan mēs varam galvot par savu materiālu kvalitāti, mēs nezinām, ko citi kursu pasniedzēji, kuri tos izmanto, ar tiem dara. Tādēļ mēs iesakām uzdod savam kursu sniedzējam šādus jautājumus:
- Cik dienu ilgi ir šie kursi un kādas tēmas tie ietver? (Kursu materiāli, kuru izplata PHI, ir radīti 10 dienu kursiem, kurā ietverta pasīvo ēku pamati, termiskā norobežojošā konstrukcija, ventilācija, apkure, PHPP, rentabilitāte, renovācija un kvalitātes nodrošināšana)
- Kāds ir Jūsu nolikto eksāmenu reitings? (Visus eksāmenus vērtē Pasīvo ēku institūts, tādēļ augsts nolikto eksāmenu reitings ir patiešām labs kursu pasniedzēja piedāvāto apmācību kvalitātes indikators, neatkarīgi no pasniedzēju labvēlības, izvērtējot eksāmenus)
Literatūra
Vai “Protokollbänder” – Pasīvo ēku institūta īpašo pētījumu par pasīvajām ēkām rezultātu virkne ir pārtulkota angļu valodā?
iPHA ir nolēmusi, ka katra sējuma pārtulkošanai no vāka līdz vākam nebūtu būtiska labuma. Lai gan tie visi satur ārkārtīgi vērtīgu informāciju, daļa no tās ir vai nu novecojusi vai arī attiecas tikai uz Vāciju vai Vācijas/Centrāleiropas klimatu, tādējādi informācija nevar tikt tieši pārtulkota. Tā vietā iPHA atlasa svarīgākos rakstus un izrakstus, atjauninot un pielāgojot tos pēc nepieciešamības, un tad padara tos pieejamus vietnē Passipedia. Protams, to nevar izdarīt uzreiz, taču mēs pie tā strādājam, un Passipedia pastāvīgi aug.
Tie, kuri vēlas pasūtīt konferences ziņojumus, vācu “Protokollbänder” oriģinālu vai citu Pasīvo ēku institūta literatūru (vāciski, ja vien nav norādīts citādi) var to izdarīt šeit.
Vai konferences ziņojumi no katras Starptautiskās pasīvo ēku konferences ir pieejami vietnē Passipedia?
Konferences ziņojumi no pēdējām piecām Starptautiskajām pasīvo ēku konferencēm ir pieejami angļu valodā. Svarīgākie rezultāti no šiem sējumiem pašlaik tiek publicēti vietnē Passipedia.
Tie, kuri vēlas pasūtīt konferences ziņojumus, “Protokollbänder” vācu valodā vai citu Pasīvo ēku institūta literatūru (vāciski, ja vien nav norādīts citādi) var to šeit.
PHPP
Kā man reģistrēties, lai saņemtu PHPP atjauninājumus?
Pat, ja Jūs neiegādājāties PHPP kopiju tieši no Pasīvo ēku institūta, viss kas jums jādara, lai reģistrētos atjauninājumiem, ir jāaizpilda reģistrācijas forma PHPP rokasgrāmatas sākumā, un jānosūta tā pa faksu vai e-pastu.
Vai var izmantot PHPP arī, lai aprēķinātu arī esošas ēkas, kas patērē daudz enerģijas?
Jā, var. Šādā gadījumā ir svarīgas divas lietas: pārkaršanas rezultāta biežums ir nepareizs un siltumslodzes rezultāts ir nepareizs (šo lielumu aprēķinu metodika darbojas tikai ļoti zemas enerģijas ēkām).
Vai var tikt izmantoti citi standarti, izņemot ISO, kā pamats komponentu vērtībām, kas ievadīts PHPP?
Nē. Aprēķini, kurus veic citas institūcijas, bieži ir balstīti uz citādām metodēm, tādējādi norādot citādus rezultātus. Lai nodrošinātu uzticamus un salīdzināmus rezultātus, visas vērtības, kas ievadītas PHPP, jābalsta uz ISO standartiem.
Sertifikācija
Kurš ir pilnvarots sertificēt pasīvās ēkas?
Jebkurš no pieaugošā skaita Pasīvo ēku institūta akreditētajiem ēku sertificētājiem ir pilnvarots sertificēt visā pasaulē Pasīvo ēku institūta / Volfganga Feista vārdā.
Kurš akreditē pasīvo ēku sertificētājus?
Pasīvo ēku institūts ir vienīgā institūcija, kura ir pilnvarota apmācīt un akreditēt pasīvo ēku sertificētājus. Pašlaik ir aptuveni 30 sertificētāji visā pasaulē, no kuriem visi ir akreditēti sertificēt Pasīvo ēku institūta / Volfganga Feista vārdā. Šie ēku sertificētāji ir tiesīgi neierobežoti sertificēt visā pasaulē saskaņā ar Pasīvo ēku institūta standartiem.
Ko ietver sertifikācijas process?
Pasīvās ēkas plānošana un, patiešām, tās sertifikācija, ir balstīta uz PHPP (Pasīvo ēku projektēšanas programmu. Šis uz Excel balstītais rīks iespējams ir pats precīzākais enerģijas bilances aprēķinu rīks, kas pieejams tirgū, un pētījumi ir pierādījuši, ka tā rezultāti lielākajā gadījumā saskan ar neticami sarežģītām dinamiskajām simulācijām un ikgadējiem monitoringa rezultātiem.
Sertifikācijai nepieciešams PHPP ievadīt ēkas plānus, ēkas atrašanās vietai noteikto reģionālā klimata informāciju un izmantoto komponentu (logu, ventilācijas utt.) siltumtehniskās vērtības. Tad sertificētājs pārbauda PHPP ievadītās informācijas pareizību. Ja trūkst informācijas vai tā nevar tikt pamatota ar pierādījumiem, sertificētājam ir pienākums pieprasīt šo informāciju. Ar PHPP sertificētājs var redzēt vai ēka, pēc projekta vērtībām, ir sertificējama pasīvā ēka. Ja nav, tad sertificētājs var sniegt ieteikumus, kā uzlabot projektu, kamēr tas vēl ir plānošanas posmā, kas ir ļoti liela priekšrocība – paaugstinot kvalitātes kontroli un palīdzot izvairīties no dārgām kļūdām. Vienīgais, kas tiešām jāveic uz vietas būvlaukumā, ir ēkas blīvuma pārbaude, taču to jāveic neatkarīgajai trešajai pusei (nevis sertificētājam).
Kad viss ir paveikts un izdarīts, būvdarbu vadītājam jāparakstās, ka ēka tika celta tieši tā, kā ievadīts PHPP, pirms jebkāda sertifikācija tiek piešķirta. Ja ēka netika celta pēc plāna un celtniecības laikā bija novirzes, tas jāatklāj, un tad sertificētājs ņems to vērā sertifikācijas aprēķinos.
Vai pasīvā ēka vienlaicīgi var būt ‘’sabiedriska interese’’ un tajā pašā laikā līgumiskas sertifikācijas priekšmets?
Pasīvā ēka IR sabiedriska interese. Lai tādu uzbūvētu, Jums nav nepieciešami nekādi sertifikāti. Tomēr tiem, kuri vēlas izmantot pakalpojumu, PHI arī caur akreditētajiem ēku sertificētājiem visā pasaulē piedāvā pārbaudīt jūsu plānojumus, lai redzētu, vai tie atbilst pasīvās ēkas standartam. Tas nav obligāti, taču tas var izveidot uzticamākas attiecības starp Jums un klientu. Mūsu reputāciju apstiprina ‘’Sertificētas pasīvās ēkas’’ marķējums.
Tas izskaidro arī kādēļ ir uzbūvēts aptuveni 30 000 pasīvo ēku Eiropā, no kurām aptuveni 1 600 ir sertificētas. Tas ir milzīgs skaitlis, kā arī pietiekams pierādījums tam, ka koncepcija strādā. Tomēr fakts paliek: pasīvajai ēkai nav jābūt sertificētai, lai tā būtu pasīvā ēka.
To pasakot, mēs dodam priekšroku tam, ka pasīvās ēkas paliek sabiedriska interese, un nepiekrītam pozīcijai, ka ‘’nepieciešama lielāka kontrole’’. Passivhaus Trust izdotais dokuments Apvienotajā Karalistē to skaidri parāda. Apgalvojums, ka Jūsu ēka ir ‘’pasīvā ēka’’ patiešām ir ļoti nopietns. Standarts, kas atvērts visiem, ir skaidri noteikts; ja Jūsu projekts nespēj izpildīt Jūsu apgalvojumus, Jūs varat nokļūt sarežģītā situācijā. Tādējādi sertifikācija palīdz projektētājam izvairīties no šīm grūtībām, un ir kā atpazīstams kvalitātes simbols citiem.
Tehniskie jautājumi
Siltumizolācija
Kādi produkti var tikt izmantoti pamatu pēdu siltumizolācijai, ja tiek ierīkota izolācija zem pamatu plātnes? Vai tas vispār ir nepieciešams?
Ideālā gadījumā vajadzētu izveidot nepārtrauktu termisku norobežojošu konstrukciju. Tādējādi zem pamatiem būtu jāizmanto siltumizolācijas materiāls. Eksistē vairākas PHI sertificētas sistēmas. Produkti / materiāli, kas ir piemēroti izolācijai, piemēram, putu stikla plāksnes, putu stikla granulas un XPS. Tomēr ideāls risinājums (bez termiskajiem tiltiem) būtu plātņveida pamati, bez vajadzības pēc lentveida pamatiem.
Cauruļvadi
Vai ventilācijas sistēmā ar siltuma atgūšanu labāk ir izmantot cietās caurules vai elastīgās?
Ieteicamas ir cietās caurules, jo tās ir vieglāk tīrīt, ja tas vajadzīgs, un tajās nerodas nevēlami spiediena zudumi, kas rodas elastīgajās caurulēs. Cietās caurules, kur iespējams, tādējādi ir labākais risinājums.
Klimata dati
Kur es varu iegūt uzticamu klimata informāciju, kas nav iekļauta pasīvo ēku projektēšanas programmā (PHPP)?
PHPP pieprasa diva veida klimata informāciju: mēneša temperatūru un radiācijas datu kopumu, lai varētu aprēķināt apkures / dzesēšanas patēriņu un datus apkures / dzesēšanas slodzes aprēķinam. Datiem jāatspoguļo tipiskie laika apstākļi visa gada garumā vietā, kur pasīvā ēka tiks būvēta.
Mēneša klimata dati ir pieejami vairumam vietu, jo tie tiek reģistrēti vietējās laika apstākļu stacijās vai caur satelītu. Pastāv vairāki veidi kā piekļūt šai informācijai un pārveidot to formātā, kas piemērots PHPP. Viens piemērs ir klimata datubāze Meteonorm.
Apkures un dzesēšanas slodzes datu izveidošana ir daudz sarežģītāka, jo jāņem vērā pasīvās ēkas dinamika. Pasīvās ēkas institūts var izveidot šo sarežģīto informāciju par € 400, plus 19% PVN par kopu. iPHA dalībnieki saņem būtisku atlaidi.
Sazinieties ar iPHA, ja Jums nepieciešams klimata datu kopums, kas nav iekļauts PHPP, un mēs pārsūtīsim Jūsu pieprasījumu Pasīvo ēku institūtam!
Ēkas blīvuma pārbaude
Ko jāiekļauj telpas tilpuma aprēķinos, lai aprēķinātu ēkas blīvumu atbilstoši pasīvo ēku sertifikācijas prasībām? Vai jāiekļauj telpa, kas ir termiskajā čaulā, tomēr atrodas virs vai zem neizolētiem un ne visai noslēgtiem griestiem?
Saskaņā ar Fachverband für Luftdichtheit im Bauwesen (Vācijas ēku hermētiskuma asociācija) 8. lappusi skaidrojuma rakstā par EN 13829:2001, viss telpas tilpums no grīdas augšējā slāņa līdz griestu apakšējam slānim ir jāizmanto pēc nobeiguma apdares ierīkošanas, pat ja mērījumu laikā šie griesti un/vai grīdas vēl nav līdz galam pabeigtas. Visumā tas nozīmē to, ka, ja telpa virs griestiem (telpa virs piekārtajiem griestiem) vai zem grīdas nebūs redzama pēc apdares pabeigšanas, to nevajag iekļaut blīvuma mērījumu aprēķinā.
Nedzīvojamās ēkas
Vai nedzīvojamām ēkām ar īpašu izmantošanas mērķi, kurām nepieciešamas lielas enerģijas slodzes, arī jāatbilst 120kWh/(m²gadā) kritērijam?
Kritēriji nedzīvojamām ēkām ir ar īpašu piezīmi pirmajā lapā, kas nosaka dažāda veida atvieglojumus šādos gadījumos. Patiešām, noteiktos gadījumos, kur ēkas izmantošanai nepieciešamas lielas enerģijas slodzes, primārie enerģijas ierobežojumi var tikt pārsniegti pēc konsultēšanās ar Pasīvo ēku Institūtu. Ēkām ar īpašu pielietojumu, piemēram, slimnīcām un SPA centriem, Pasīvo ēku institūts pašlaik izstrādā saprātīgus kritērijus. Tomēr uzmanieties, jo tā NAV brīva atļauja ignorēt primāro siltumenerģijas patēriņu: ja vēlaties, lai šāda ēka tiktu sertificēta, sertificētājam jāapspriež Jūsu ierobežojumu pārsniegšana tieši ar Pasīvo ēku institūtu, un nepieciešams pierādīt, ka elektroenerģija tiek izmantota tik efektīvi, cik vien iespējams.
Apkure pasīvajā ēkā
Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties pasīvajai ēkai piemērotu granulu katlu?
Katlam jābūt blīvam un piegādātājam jāapstiprina, ka tas ir piemērots pasīvajām ēkām. Drošības apsvērumu dēļ, mēs iesakām uzstādīt papildus CO2 sensoru un kontroli, lai gadījumā, ja CO2 koncentrācija paaugstinās, granulu katls vai ventilācijas vienība tiktu automātiski izslēgta. Detalizēts izskaidrojums ir atrodams kursu materiālos, kurus izmanto daudzas sertificētās pasīvo ēku projektētāju eksaminācijas iestādes savām sertificēto pasīvo ēku projektēšanas apmācībām, kā arī Pasīvo ēku institūta protokolu sējumā 36. Mēs iesakām konsultēties ar sertificētu pasīvo ēku projektētāju. Kamēr Pasīvo ēku institūts sertificē pasīvo ēku komponentes, katls pasīvajā ēkā nav obligāts, un Pasīvo ēku institūts tādējādi nav sertificējis pasīvajām ēkām piemērotus apkures katlus.
Kādas ir priekšrocības un trūkumi siltajām grīdām pasīvajā ēkā?
Parasti grīdas apsilde tiek ieviesta, jo cilvēki vēlas izbaudīt komfortu, ko sniedz siltas kājas. Tomēr pasīvajās ēkās tas tiek panāks jebkurā gadījumā, pateicoties izcilajai siltumizolācijai. Lietotāju pieredze apstiprina:
Grīdas apsildei ir relatīvi maza ietekme pasīvajās ēkās paaugstināta komforta kontekstā. Pateicoties nelielajai apsildes jaudai, ir maz ticams, ka grīdas temperatūra būs siltāka par 24°C. Tomēr visumā, šī temperatūra būs tikai kā maksimālā ziemas apkures temperatūra, tas ir, maksimālās siltumslodzes gadījumā. Lai iegūtu siltas kājas, lietderīgāk būtu izvēlēties pareiza veida grīdas pārklājumu un dot priekšroku ‘’siltiem’’ materiāliem, piemēram, kokam (mazāka siltuma izkliede).
Grīdas apsildes priekšrocība ir tāda, ka tai ir nepieciešamas ļoti zemas plūsmas temperatūras, tādējādi pasīvajā ēkā šādas apsildītas virsmas var tikt veiksmīgi savienotas ar sistēmām, kas nodrošina zemas plūsmas temperatūras (piemēram, siltumsūkņi). Nepilnība ir tāda, ka šāda sistēma ir nerentabls apgādes variants pasīvajai ēkai. Pasīvajā ēkā nav svarīgi kā un kur atlikušais nelielais siltuma apjoms tiek piegādāts. Lai to sasniegtu rentabli, ir iespējams izmantot ventilācijas sistēmu, kas ir nepieciešama jebkurā gadījumā, arī apkurei. Tomēr ir uzbūvētas vairākas pasīvās ēkas ar grīdas apsildi.
Centralizētais putekļu sūcējs
Vai centralizētais putekļu sūcējs ir savienojams ar pasīvo ēku?
Ja ir tāda vēlme, pasīvajā ēkā ir iespējams ierīkot centralizētu putekļu sūcēju. Sistēmas darbības laikā pat nav jāizslēdz ventilācijas sistēma, jo:
– gaisa apjoms putekļu sūkšanai nav tik liels kā, piemēram, nosūces ventilatoriem.
– darbības laiks ir īss, jo putekļu sūcēja darbības laiks neaizņem divas stundas (lai gan nosūces ventilatori var tikt darbināti divas stundas, ja nepieciešams). Jebkuriem atvērumiem uz ārpusi ir jābūt ar vārstiem, blīviem un izolētiem.
Avots:
International Passive House Association, „Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes”, iPHA[online] [http://www.passivehouse-international.org/index.php?page_id=290]
