Avots: www.karaul.ru Kādēļ ir nepieciešamas regulas? Trešo pušu intereses Vides un kultūras jautājumi Energoservisa kompānijas Energoservisa kompānijas (ESKO) ir ļoti svarīgi starpnieki, lai veicinātu energoefektivitātes uzlabojumus. Lai gan Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis ir atbalstījušas vairākas nostādņu iniciatīvas, lai veicinātu ESKO industriju, jaunākās ESKO uzņēmumu Eiropā aptaujas rāda, ka pastāv ļoti lielas [...]
Spējā izstrāde Scrum komanda ir būvniecības procesā iesaistīto pušu sadarbības metode. To dēvē arī par ‘’Agile’’ izstrādi. Tā ir radusies no 2001. gada Agile Manifesto programmatūras attīstītāju kustības. Šie 12 noteikumi attiecas arī uz pielāgojamiem būvniecības procesiem: Klientu apmierinātība pateicoties ātrai sadarbībai un papildus vēlmju izpildei. Izmaiņas ir pieļaujamas pat vēlā projekta posmā. Klients nekavējoties redz sava pieprasījuma sekas. [...]
Morfoloģiskais pārskats ir metodiska projektēšanas metode. Šo metodi izstrādāja Frics Zvickis [Fritz Zwicky] (1966), lai pārvaldītu sarežģītus projektēšanas procesus. Integrētā projektēšana ar morfoloģisko projektēšanas shēmu ir labākais risinājums dzīvokļiem, renovācijai, infrastruktūrai līdz 10 miljonu eiro vērtībai (90% ēku, pārsniedzot šo vērtību, projekti jau ir pārāk sarežģīti). Celtniecības procesā iesaistītie partneri kopīgi sadala projektēšanas jautājumu apakšproblēmās. [...]
Pasīvās ēkās ir nodrošināts optimāls termālais komforts ar minimālām enerģijas izmaksām, un tās ir ekonomiski izdevīgas balstoties uz dzīves cikla izmaksām. Lai sasniegtu šo komforta līmeni un zemās dzīves cikla izmaksas, pasīvajā ēkā pielietotajiem komponentiem ir jāsasniedz stingras siltumtehnisko īpašību prasības. Šīs prasības tiešā veidā izriet no pasīvo ēku higiēnas un komforta kā arī ekonomiskās [...]
Enerģijas bilances čaula Enerģija vienmēr saglabājas – tā nekad nepazūd. Tomēr enerģija var pamest noteiktu vietu, ko var interpretēt kā „enerģijas zudumus” šajā konkrētajā vietā. Tāpēc enerģijas bilances var tikt sagatavotas tikai telpiski ierobežotām vietām ar skaidri definētām robežām. Šīs robežas sauc par ēkas čaulu jeb ēkas norobežojošajām konstrukcijām. Ja ir runa par apkuri vai dzesēšanu, [...]
Kopsavilkums 2004. gadā aizsākās projekts „Ēku siltināšana enerģijas taupīšanai”. Šī projekta laikā pašvaldībām un dzīvokļu īpašnieku biedrībām bija iespēja saņemt kredītus ar izdevīgiem nosacījumiem kompleksai ēku siltināšanai. Ēku renovācijas projekts tika radīts sadarbojoties Vācijas Vides, Dabas Aizsardzības un Kodoldrošības ministrijai, Vācijas attīstības bankai „Kreditanstalt für Wiederaufbau” (KfW), Latvijas Vides ministrijai, Vides Investīciju Fondam un AS [...]
Passivhaus-Bauteilkatalog ir katalogs, kurā atrodami ekoloģiski būvelementi un to konstruktīvie savienojumu mezgli pasīvajām ēkām. Šo katalogu var izmantot kā palīglīdzekli pasīvo ēku projektēšanā. Konstrukcijām un konstruktīvajiem mezgliem ir norādītas U-vērtības un psi -vērtības, kā arī materiālu īpašības. Šo datu raksturs ir informatīvs un pieļauj adaptāciju vietējiem apstākļiem. Internetā katalogs pieejams vācu valodā, sekojot šai saitei - [...]
Piezīme par klimata apsvērumiem Sekojošais raksts ir vadlīnijas par pasīvo ēku projektēšanu vēsā, mērenā Centrāleiropas klimatā, kādā arī tika izveidots pasīvo ēku standarts. Neskatoties uz to, pieredze ir parādījusi, ka pasīvās ēkas labi funkcionē arī dažādos citos klimatiskajos apstākļos – karstos un aukstos, mērenos un ekstrēmos. Pasīvo ēku institūts pašlaik strādā pie noteiktam klimatam atbilstošu [...]
Pasīvo ēku standarts ir vadošais energoefektīvas būvniecības standarts pasaulē. Tā galvenās iezīmes ir kvalitāte, komforts un energoefektivitāte. Pasīvajās ēkās nepieciešams minimāls enerģijas daudzums, lai iekštelpas uzturētu patīkamā temperatūrā visu gadu, tādējādi padarot ierasti jaudīgās un sarežģītās apkures sistēmas nevajadzīgas pat aukstākajās ziemās. Sniedzot augstāku iekštelpu komfortu, pasīvo ēku standarts tajā pašā laikā pasargā arī ēkas [...]
Salīdzinot ābolus ar bumbieriem... Augstākie līmeņi citiem vietējiem un starptautiskajiem energoefektivitātes standartiem šķiet tuvi vai vismaz pielīdzināmi pasīvo ēku standartam no to enerģijas patēriņa viedokļa, bet esiet vērīgi, jo atšķirība ir detaļās. Enerģijas mērīšana. Enerģijas patēriņš parasti tiek mērīts uz laukumu un laiku, visbiežāk, kWh/m2a. Vērā ņemtais laukums ir vissvarīgākais – jo tas ir lielāks, jo [...]
