Ēku energoefektīvas renovācijas finansēšanai tiek pielietoti divi kreditēšanas modeļi:

  1. investīciju kredīts – ēkām, kuras sadalītas dzīvokļu īpašumos,
  2. hipotekārais kredīts – fiziskai vai juridiskai personai piederošām ēkām.

Investīciju kredīta izsniegšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijai tiek ņemta vērā nākotnes naudas plūsma daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kā arī iepriekšējais savlaicīgums dzīvokļu īpašnieku maksājumiem par apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem. Lai gan banku piedāvātais maksimālais ēku renovācijas kredīta termiņš ir 15 gadu, ES fondu līdzfinansējums ļauj samazināt kredīta atmaksāšanas termiņu vidēji divas reizes – līdz 7 vai 8 gadiem. Bez ES fondu līdzfinansējuma kredītu atmaksas termiņi var pieaugt līdz 20 un pat 30 gadiem. Pateicoties ERAF atbalstam daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijai, kopš 2009. gada atsākta hipotekāro kredītu izmantošana ēku renovācijai, jo vairums iedzīvotāju nevar nodrošināt 50% līdzfinansējumu no pašu resursiem. Kopš 2010. gadā kredītus ēku renovācijai piešķir: Swedbanka, Nordea, SEB un DnB banka, Citadeles banka.

Starptautiskās bankas

Virkne starptautisko banku, kas nodrošina atbalstu attīstības projektiem pasaulē un Eiropā, uz enerģijas taupību un energoefektivitāti vērstus pasākumus ir noteikušas kā vienus no prioritārajiem savā darbībā. Šo banku sniegtie finanšu līdzekļi ir pieejami arī Latvijai. Tomēr, atšķirībā no Latvijā strādājošām bankām, starptautiskās bankas atbalstu sniedz liela apjoma projektiem vai investīciju programmu īstenošanai, tādēļ valsts līmenī jābūt izstrādātai programmai attiecīgo līdzekļu apgūšanai.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) sniedz atbalstu energoefektivitātes pasākumiem Ilgtspējīgas enerģijas iniciatīvas ietvaros, finansējot aktivitātes, kas vērstas uz pašvaldības infrastruktūras, t.sk. dzīvojamo ēku, siltuma un ūdensapgādes sistēmas, un ražojošās infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanu. Finansējums tiek nodrošināts, izsniedzot aizdevumu ar zemām procentu likmēm vietējām bankām kredītu izsniegšanai ar energoefektivitātes veicināšanu saistītiem projektiem. Latvija līdz šim ERAB pieejamo palīdzību Ilgtspējīgas enerģijas iniciatīvas ietvaros nav izmantojusi.

Eiropas Investīciju banka (EIB) līdztekus finansējuma nodrošināšanai JESSICA iniciatīvas ietvaros izsniedz zema procenta kredītus ES dalībvalstīm un attīstības valstīm ar vides kvalitāti, t.sk. ar energoefektivitāti saistīto jautājumu risināšanai, kā arī ES politikas vadlīniju ieviešanai. 2009.gadā EIB sniedza atbalstu ar enerģētiku saistītos jautājumos 3,4 miljardu EUR apmērā, t.sk., izsniedzot 100 miljonus EUR aizdevumu A/S Latvenergo TEC-2 modernizācijai. Ēku energoefektivitātes uzlabošanai no EIB ir piešķirti aizdevumi citās valstīs, piemēram, Beļģijā un Luksemburgā.

Ziemeļu investīciju banka (ZIB) nodrošina aizdevumus energoefektivitātes pasākumiem vides uzlabošanas prioritātes ietvaros, kuras mērķis ir sekmēt un novērst vides piesārņojuma samazināšanu. ZIB atbalsta aktivitātes, kas ir vērstas uz CO2 emisijas samazināšanos, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un videi draudzīgu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Ēku energoefektīva renovācija ir iekļauta pie C tipa jeb 3. prioritātes projektiem, kuriem ir atvieglota finansējuma saņemšana (nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums). Pārsvarā banka finansē projektus virs 50 miljoniem EUR, atbalstot 50% no projekta izmaksām. Līdzīgi kā ERAB un EIB gadījumā, arī ZIB orientēta uz finanšu piešķiršanu aktivitātēm, izmantojot vietējās bankas.

Ņemot vērā, ka šo banku veido 8 valstis, t.sk. Latvija, un tās darbība ir, pirmkārt, vērsta uz aktivitāšu atbalstīšanu savās dalībvalstīs. 

2009. gadā ilgtermiņa līgumu ar ZIB par 100 miljonu EUR kredīta piešķiršanu ēku renovācijas programmas īstenošanai uz 20 gadiem noslēdza Lietuvas valdība. Šajā laikā tiks atjaunotas 39 pašvaldības īpašumā esošas ēkas (230 tūkst. m²). 2010.gadā ZIB noslēdza līgumu arī ar Somijas Hipotēku sabiedrību par aizdevumu, lai sniegtu atbalstu privātiem dzīvokļu īpašniekiem mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā.

KfW Bankengruppe (KfW) (Kreditanstalt für Wiederaufbau (vāciski), latviski – kredītiestāde rekonstrukcijai) ir Vācijas valdības attīstības banka, kas sniedz nozīmīgu atbalstu vides un klimata aizsardzības jautājumos, t.sk. arī mājokļu renovācijā, ar mērķi uzlabot to energoefektivitāti, izsniedzot vidēja un ilgtermiņa aizdevumus saviem sadarbības partneriem. Latvijā KfW sadarbības partneris ir bijusi AS „Hipotēku banka”.  Sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Padomes attīstības banku KfW ir viens no Eiropas Energoefektivitātes programmas finansētājiem, veicinot CO2 izmešu samazināšanos. 2009.gadā KfW ieguldīja 8,9 miljardus EUR energoefektivitātes uzlabošanai dzīvojamās ēkās un CO2 samazināšanā Vācijā. Sadarbojoties ar citām bankām, KfW ir izveidojusi virkni iniciatīvu, lai atbalstītu mazāk attīstītas valstis. Piemēram, kopā ar EIB KfW ir izveidojusi Dienvidaustrumu Eiropas Enerģijas efektivitātes fondu, kura ietvaros sniedz atbalstu reģiona valstīm energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanā. Tāpat banka ir izveidojusi atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes īpašo programmu, kuras ietvaros tiek izsniegti aizdevumi attīstības valstīm.

Ēku iedzīvotāju pašfinansējuma nodrošinājums renovācijai veidojas no iedzīvotāju regulāri veikto remontiem paredzēto maksājumu uzkrājuma. Lai uzkrājumu veidotu, dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē ir jāvienojas par šāda maksājuma nepieciešamību, nosakot tā mērķi un apjomu. Maksājuma apjoms svārstās no 10 līdz 20 santīmiem par m2/mēnesī atkarībā no iedzīvotāju pieņemtā lēmuma un paredzētajiem  remontdarbiem. Šis veids ir piemērots kādas konkrētas ar renovāciju saistītas neliela apjoma aktivitātes finansēšanai, – piemēram, energoaudita apmaksai, jumta nomaiņai vai apkures sistēmas rekonstrukcijai, – bet ne kompleksas ēkas renovācijas nodrošināšanai. Tas ir saistīts ar nelielo finanšu uzkrājumu, kas veidojas ik mēnesi. Atkarībā no izvēlētā finansēšanas modeļa, pašfinansējums ļauj papildus samazināt kredīta apjomu, nodrošina lielāku pārskatāmību pār līdzekļu plūsmu, kā arī atbildību par sasniedzamo rezultātu, kas ir pieejams uzreiz pēc paveiktā darba beigām. Vienlaikus jāatzīmē, ka uzkrājumu veidošana palielina ikmēneša maksājumu apjomu, tādēļ nav īpaši populāra.